Hanzas laiks

Hanzas aizsākums meklējams jau 11. gadsimtā, kad pastāvēja vācu tirgotāju apvienības ārzemēs. 1161. g. nodibinājās vācu Hanza Visbijā. Šo tirgotāju kuģi – koges – bija pārāki pat par leģendārajām vikingu airu laivām. Par savienības sākumu tiek uzskatīts arī Hamburgas un Lībekas 1241. gada līgums par tirgošanos Baltijas un Ziemeļu jūrās.

​

Galvenie Hanzas mērķi: apsargāt un paplašināt dažādās zemēs savu biedru priekšrocības, nodrošināt netraucētu satiksmi uz sauszemes un jūras (it sevišķi cīņu pret pirātiem), novērst nesaskaņas pašu starpā utt.

​

Vaļīgajai savienībai nebija savas satversmes, un tās sastāvs ar aptuveni 200 pilsētām bija mainīgs. Līdzekļus ieguva no Hanzas biedru maksājumiem, arī Limbažiem kā savienības loceklei bija jāiemaksā 1/360 daļa no preču apgrozījuma nodokļa t.s. pfuntcoll.

​

Hanzas savienībā ar laiku iestājās arī 11 Livonijas pilsētas. Jau no 13. gs. II puses Limbaži saimnieciski bija atkarīgi no Rīgas, bet politiski - no Rīgas arhibīskapa. Jau 13. un 14. gs. mijā Rīgas lieltirgotājiem bija tirdzniecības darījumi ar Livonijas mazpilsētām. Tirgotāji eksportam iepirka no ražotājiem – labību, linus, vasku, pelnus un darvu.

​

Bīskaps Alberts 1256. g. jūnijā atbrīvoja Lībekas tirgotājus no muitām par nopelniem Livonijas un Prūsijas kristianizēšanā. Lībeka bija kļuvusi par Rietumu - Austrumu pārkraušanas laukumu un izceļošanas ostu uz Livoniju.

​

1282. g. Rīga noslēdza tirdzniecības savienību ar Lībeku un Visbiju. Līgums paredzēja, ka, ja kādai no līgumslēdzēja pusēm vai vācu tirgotājiem Baltijas jūras piestātnēs līdz pat Novgorodai, tiks nodarīts kaitējums, tad sabiedrotie kopīgiem spēkiem to atriebs.

​

Jau 13. gs. beigās konfliktos, kurus varas un tirdzniecisko interešu dēļ izraisīja Rīga, tika iesaistīti un cieta arī Limbaži. 1297. gada vasarā bruņotajā konfliktā iesaistījās arī Rīgas sabiedrotais, Limbažu seniors Rīgas arhibīskaps Johans III. Kara gaitā Livonijas ordenis atriebdamies ieņēma arhibīskapa pilis, arī Limbažus. Hanzas pilsētas šajā konfliktā neiesaistījās. Pilsoņu karš ilga 30 gadus.

​

Par pirmo Hanzas saeimu - Hansetage - tiek uzskatīta sanāksme Lībekā 1356. gadā. 1350. gadā, jūnijā/septembrī Vīlandē sanāca arī Livonijas pilsētu pārstāvju jeb t.s. Livonijas trešdaļas sanāksme. Iespējams, ka šāda sanāksme 1352. gadā notikusi arī Limbažos. Limbažu rātskungi piedalījās Livonijas pilsētu sanāksmē Vīlandē 1368. gadā. Limbažu pilsēta (civitas Lemmeselle) pieminēta arī 1368. gadā, Hanzas sanāksmē Štrālzundē.

​

1362. g. sākumā Livonijas pilsētu sanāksmē izskatīja šejienes pilsētu nostāju sakarā ar konfliktu starp Dānijas karali Valdemaru IV un Ziemeļvācijas  pilsētām. Tika pieņemts lēmums pievienoties pret Dāniju vērstajai tirdzniecības blokādei.  Savukārt, 1363. g. jūnijā Lībekā Livonijas pilsētu delegāti jau paziņoja par tiešu militāru palīdzību karā pret Dāniju, dodot 2000 marku sudraba (415.64 kg) vai arī nolīgstot 3 kuģus ar 200 algotņiem.

​

1368. g. vasarā kuģu apgādei un bruņojumam Rīgas rāte iekasēja ārkārtēju nodokli 304 mārkas un muitu 72 mārkas, bet kopā ar pārējām Hanzas Livonijas pilsētām– 520 mārkas. Limbaži kara izdevumu segšanai maksāja 8 ½ mārkas gadā.55  

Pēc kara ar Dāniju (Štrālzundes miers, 1370. g.), Baltijas jūra faktiski kļuva par Hanzas ezeru.

​

1392. gadā sakarā ar pirātu – Vitalīnes brāļu - uzbrukumiem slēdza arhibīskapa ostu Salacgrīvā, lai netiktu apdraudētas piekrastes tuvumā atrodošās pilsētas un apdzīvotās vietas. Rīgas arhibīskapam 1418. gadā piederēja kuģis, kas pārvadāja no Rīgas uz Dancigu iesalu un kviešus.

​

Jau no 15. gs. Rīga, Tērbata un Tallina pamazām izspieda no sanāksmēm mazās pilsētas, tai skaitā Limbažus, jo tās nespēja segt delegāciju sūtīšanas izdevumus uz Hanzas sanāksmēm, piemēram, Lībekā.

​

1514. g. I pusē Livonijas pilsētu diplomātiskie pūliņi vainagojās ar panākumiem, un Vasilijs III piekrita Krievijas un Livonijas tirdzniecības atjaunošanai. Miera līgumā ietvēra punktus, pēc kuriem viņu tirgotājiem tika atļauta brīva rīcība visās Livonijas pilsētās, tāpēc Limbažu un citu pilsētu tirgotāji sūdzējās par krieviem, kas braukājot pa laukiem, uzpērkot ādas, vecu varu u.c.

​

15. un 16. gadsimta mijā. Hanzas savienība dažādu, arī saimniecisku faktoru dēļ sāka panīkt. Tās iespaidu vājināja arī dažādas savstarpējas nesaskaņas. 16. gs. II pusē sāka uzplaukt Holandes tirdzniecības un lēnām pārņēma Hanzas pilsētu tirgu. Kopš 16. gadsimta II puses Hanzas sanāksmēs vairs nepiedalījās Rīga un citas Livonijas pilsētas, tomēr turpinājās agrākie tirdznieciskie un kultūras sakari.

​

1612. gadā pie Hanzas piederēja vairs tikai 14 pilsētas. Savienībai izirstot, Hanzas pilsētu vārdu turpmākajos gadsimtos saglabāja tikai Hamburga, Lībeka un Brēmene.

​

Limbažiem arī pēc Hanzas laikiem bija zināma nozīme kā tranzītpilsētai. Cauri pilsētai gāja vairāki lielceļi, bet Burtnieku ielu vēl 18. gadu simtenī dēvēja par Revelstrase (Tallinas ielu). Iespējams, kāda no Hanzas pilsētu tradīcijām ieviesās arī Limbažos, piemēram, pilsētā tika svinēti Maija grāfa svētki. Limbažu Hanzas laiks daļēji sakrīt ar Rīgas arhibīskapu rezidēšanas laiku Limbažu pilī, tātad Limbaži kā viena no arhibīskapa galvasspilsētām.